Vajadzētu ļaut modelēt pašiem

Palielināt attēlu

Formu jautājums ir ļoti sarežģīts – tam ir izteikti pozitīvas un arī negatīvas iezīmes. Skolēnu un vecāku vairākumam tās, iespējams, asociējas ar kaut ko padomju laikiem raksturīgu.

Tomēr, neraugoties uz to, daudzas Rīgas skolas, piemēram, Rīgas Franču licejs, ir pierādījuši pretējo – formas ir ļoti praktiskas, turklāt konkrētajā skolā, cik zinu, apģērbu piegriezumu bērni varēja modelēt paši, tātad nav strīdu par apģērbu «modernumu».
Pagaidām nav skaidrs, vai «Ogres trikotāža», kas šobrīd aktualizēja šo jautājumu, šādu iespēju izslēdz.

Katrā ziņā – formu pozitīvā puse, manuprāt, ir audzēkņus vienojošs un skolas prestižu paaugstinošs tēls. Formas atrisinātu arī vienkāršas dabas jautājumus (ko vilkt mugurā, ja...? utml.), turklāt tad skolēniem būtu iespēja vairāk izcelties ar savām spējām un personību, nevis ar dažādiem aksesuāriem vai apģērbiem (kas patiesībā arī nav nekas slikts). Vēl pozitīvā puse būtu disciplīna. Formas pilnīgi noteikti disciplinē un veido atbildības sajūtu kolektīva priekšā. Arī daudzviet citur pasaulē skolēni nēsā formas, turklāt galvenokārt tas notiek nevis komunistiskā režīma valstīs, bet gan rietumvalstīs – Lielbritānijā, ASV. Tas nozīmē, ka beidzot nostājamies arī uz pasaules prakses ceļa.

Bet negatīvā puse kaut tikai uz pāris stundām dienā un noslēgtā telpā, tik un tā iezīmētos ar zināmu brīvības sapratnes un jēdziena degradāciju kā tādu. Savukārt skolotājiem, iespējams, varētu rasties totalitārajam režīmam raksturīgu kontroles veidu nepieciešamība: «Kāpēc neuzvilki formu?»

Īsti nebūdams pret formastērpiem, pats nebiju aizdomājies līdz tam, ka man šī forma patiesībā varētu arī nepatikt. Un ir taču dabiski, ja man nepatiktu, piemēram, visu laiku ģērbties uzvalkā, tad kāpēc lai es vilktu formu? Turklāt vēl mācoties vidusskolā, kad jaunieši jau kļūst par pieaugušajiem un katram veidojas noteikta gaume u.tml.

Tāpēc, manuprāt, ieviešot formas, lielisks būtu tieši Rīgas Franču liceja risinājums, kur formās vienojošais ir vien krāsa un materiāls.

Runājot par sociālās vienlīdzības nostiprināšanu ar formu ieviešanu, ko kā formastērpu vislielāko plusu uzsver politiķi un speciālisti, manuprāt, nekas nemainīsies – pavērojot pamatskolas skolēnus, secināju, ka bērnu savstarpējā izsmiešana ir dabiska, nepārejoša iezīme līdz zināmam vecumam, parasti 8.-9.klasei. Un to neietekmētu nedz formu ieviešana, nedz esošās situācijas atstāšana. Manuprāt, būtu gan kāds pluss – formas skolēnus disciplinētu.

Secinot varu teikt, ka patiesībā, lai skolēniem (arī vidusskolas klasēs) pret formām nebūtu pretenziju, tām vienkārši ir jābūt labām, patiešām labām.
Vēl labs risinājums būtu dažādi formu modeļi (pēc piemērotības vecumam) dažādām klašu grupām, teiksim, vidusskolai citādākas formas (pēc modeļa un krāsas) nekā, piemēram, 6.klases skolniekiem.

Manuprāt, tie ir tikai loģiski priekšnoteikumi, lai brīvos apstākļos (par ko nevarētu uzskatīt, piemēram, pašreizējo vidusskolēnu vecāku laiku), ieviestu skolas formas. Piekrītu iepriekšējā «Kalnākāpēja» numurā Taurupes vidusskolas audzēkņa Gunta Pētersona teiktajam «Ogres trikotāžai»: «Atvediet paraugus, tad runāsim tālāk!».

Toms ZARIŅŠ, Ogres ģimnāzijas 10.d klase